Taisīt gulašu mani pamudināja Jespers, kas savā bioloģiskajā saimniecībā Latgalē audzē Hereford šķirnes liellopus, ko piektdienās ved Rīgas kundēm. Viņš man uzdāvināja vairākas pakas gaļas ar uzrakstu “gulašam” un aicināja eksperimentēt, ko es sāku darīt pavasarī, un nu – iestājoties rudens drēgnumam – atkārtoju, tā ka varu jums piedāvāt recepti, kas pārbaudīta ģimenes un draugu lokā!
Vielas 6 dāsnām porcijām
1 kg labas liellopa gaļas bez kaula (fileju gan te neizniekojiet)
1 liels vai pāris mazāki sīpoli
2 ķiploka daivas
250 g šampinjoni, brūnie vai baltie
2 lieli saldie sarkanie pipari
2 ēdamkarotes kviešu milti
2 ēdamkarotes saldā paprikas pulvera + tējkarote asākas paprikas (es tādu ieguvu ungāru veikaliņā Hungaricum Skolas un Ģertrūdes ielas stūrī)
2 laurlapas
puslitrs ūdens (vai vairāk, pēc vajadzības)
lielā bundža mizotu tomātu savā sulā
sāls, pipari, olīveļļa
Gatavot:
Uzkarsē cepeškrāsni līdz 180 grādiem. Sagatavo cepeštrauku – ideālā variantā emaljētu čuguna katlu ar vāku (es šim eksperimentam par godu beidzot nopirku mūžīgi kalpojošo Le Creuset klasiku), vai citu lielu, smagu, krāsnī liekamu trauku.
Sīpolus un ķiplokus nomizo un rupji sakapā. Sarkano piparu attīra no sēklām un sagriež vidējos gabalos. Gaļu sagriež prāvos kumosos (ja pirksiet gulašam gaļu no Jespera, tā jau nāks sagriezta iepakojumā). Tāpat rupji sakapā arī sēnes. Pannā uzkarsētā olīveļļā sasvīdina sīpolus un ķiplokus, līdz caurspīdīgi. Pievieno sēnes un visu apcep, liek čuguna katlā. Tālāk vairākos paņēmienos uz lielas uguns pannā apbrūnina gaļu, arī to, kad apcepusies, krauj katlā. Liek nost pannu un tālāk darbojas ar katlu: pievieno sagriezto piparu, pārkaisa papriku un miltus, visu labi samaisa, tad pievieno ūdeni un tomātus ar visu sulu, atkal samaisa, pieliek laurlapas un devīgu šķipsnu sāls, uzmaļ piparus, pēdējo reizi izmaisa un ar vāku virsū šauj krāsnī uz 2 stundām.
Ja gatavojiet gulašu pēcpusdienā vai vakarā, ir gaužām ērti uz nakti to atstāt izslēgtā krāsnī nogatavoties – tas kļūs tikai labāks! – un nākošajā dienā uzsildīt. Var, protams, vārīt to zemā karstumā uz plīts, kas paģērēs biežu apmaisīšanu – pati gan tā neesmu mēģinājusi.
Šādā versijā gulašs nav vis nekāda zupa, bet gan sātīga gaļas mērce – iesaku to pasniegt ar vārītiem kartupeļiem, rīsiem vai nūdelēm un skābu krējumu. Draudzene ieteica beigās iemaisīt mērcē smalki sagrieztus marinētus gurķīšus, kā to darot Austrijā – izklausās diezgan piemēroti (ar konkrēto draudzeni mēs skābus gurķus piekodām gulašam klāt. bija lieliski!).
Ņam, un atcerieties, ka Jespers ar savu bioloģiski audzēto gaļu uz Rīgu brauks jau piektdien, 16. oktobrī – vēl var paspēt pasūtīt 
